Likumi

Ātro un citu kredītu veidus un uzņēmumus kontrolē vairāki likumi, bet līdz šim brīdim nav izdots konkrēts likums, kas regulētu ātros kredītus. 2010. gadā Latvijā tika izveidota LAFPA jeb Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija, kas rūpējās par likumu un normu ievērošanu ātro aizdevēju kompāniju vidū.

Līdz 2013. gadam ātro kredītu bizness plauka un turpinājās tā straujš kāpums, jo kredītdevēji nebija ierobežoti un valsts iedzīvotājiem ātro kredītu pakalpojums likās ļoti vilinošs. Tas notika līdz brīdim, kad daudzi no iedzīvotājiem iekļuva parādnieku sarakstos un daļēji apkrāpti. Toreiz aizņēmumu līgumi tika sastādīti ar bargiem noteikumiem, ar kuriem liela daļa aizņēmēju pat neiepazinās. Radušos parādsaistību dēļ lielai daļai bija problēmas ar parādpiedzinēju kompānijām un šobrīd ir sabojāta kredītvēsture.

Kopš LAFPA sāka aktīvu darbību, ir ieviests droša aizdevēja konkrēts saraksts, kurus atbalsta LAFPA. Atbalstītās ātro kredītu kompānijas pakļaujas valsts likumdošanai un citiem normatīvajiem aktiem – tas nozīmē, ka aizņemoties pie kādas no šīm kompānijām Jūs netiksiet apkrāpts. Jāpiemin, ka gandrīz 80% no tirgū esošiem ātrajiem kreditoriem ir asociācijas biedri. Likumi

Lai uzsāktu un turpinātu kredītu izsniegšanu ir jāsaņem speciāla licence. Pirmreizējā saņemšana maksā vairāk kā 71 tūkstoti eiro, turklāt, katru gadu tā ir jāatjauno, jo uzņēmums bez licences nav tiesīgs Latvijas Republikā izsniegt jebkāda veidu aizdevumu un tā ir sodāma rīcība.

Ātro kredītu nozare tiek ļoti uzmanīta un likuma normas mainītas ik gadu. Sākot ar 2016. gadu stāsies spēkās likuma pants, kas paredz atvieglot kredītņēmēja soda procentu piemērošanu un lielumu. Ja līdz šim aizdevēji varēja celt likmes cik lielas vien vēlas, tad no nākamā gada janvāra soda procenti nedrīkstēs sastādīt vairāk kā 36% no kredīta kopējās summas. Jāpiemin gan, kad šeit netiek skaitīti klāt kredīta procenti, tie šobrīd netiek ierobežoti.

Esošās likuma normas nosaka, ka kredītdevēji nedrīkst sniegt naudas līdzekļu aizdevumu nepilngadīgām personām, bet biedri, kas ir iestājušies LAFPA, ātro kredītu drīkst izsniegt tikai personām no 20 gadu vecuma. Šī iemesla dēļ arī skaidrojams mazais kompāniju skaits, kas piedāvā saņemt kredītu no 18 un 19 gadu vecuma.

2015. gadā tika izdota likuma norma, kas paredz kredīta ņemšanas ierobežošanu laika ziņā. Ātro kredītu ēras sākumā, aizņēmumu varēja formēt 24 stundas diennaktī. Ar interneta starpniecību to vēljoprojām var pieteikt jebkurā Jums vēlamajā stundā, bet izsniegts to gan tikai dienas laikā. Tas tika aizliegts zināmu iemeslu dēļ – mazināt nedrošos kredītņēmējus, iespējams alkoholisko vai narkotisko vielu reibumā, saņemt kredītu naktīs. Šobrīd kompāniju darba laiks ir robežās no 07:00 rītā līdz 24:00 naktī, bet bēdas tiem, kas vēlas saņemt kredītu pēc pulksten 23.00, jo pēdējais likuma grozījums sniedz iespēju izsniegt un saņemt aizdevumus no 07:00 līdz 23:00.

Tiek izstrādāts likumprojekts ar pieprasījumu nepiešķirt ātro kredītu līdz 150 eiro nepābraudot ne kredītvēsturi, ne ikmēneša ienākumus. Kaut arī summa ir salīdzinoši maza, InfoKredīti uzskata, ka grozījums nāks par labu gan nebanku kredītiestādēm, gan pašiem aizņēmējiem, jo samazināsies risks naudu neatgriest. Turpinot par ātro kredītu summām, piesakot 500 eiro lielu aizņēmumu, kredītdevējam ir jāpieprasa izziņa no VID par nodokļu nomaksu, VSAA par oficiāli esošu darba vietu un konta izraksts, lai atspoguļotu ikmēneša ienākumus, kā arī obligāti jāpārbauda kredītvēsture.

Vislielāko ietekmi uz ātro kredītu nozare liek divi likumi un normatīvie akti:

  1. Civillikums, kas atspoguļo iedzīvotāju tiesības;
  2. Patērētāju tiesību aizsardzības likums, kas reglamentē pircēju tiesības Latvijas Republikā un ir tiešā veidā saistīts arī ar ātro kredītu pakalpojumu;
  3. MK noteikumi Nr.1219 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”;
  4. MK noteikumi Nr. 245Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz, pārreģistrē, aptur un anulē speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un pārreģistrāciju, kā arī prasībām kapitālsabiedrībai speciālās atļaujas (licences) saņemšanai”.

 

Dalies ar citiem!Share on FacebookShare on Google+Tweet about this on TwitterShare on LinkedInShare on VK